Он как ястреб в небесах
Падает блиско на землю
Открытом кнюбом: я люблю.
Падает блиско на землю
Открытом кнюбом: я люблю.
Я Саша, я люблю.
17.03.2011.
Ceturtdiena.
Vinnija dzimšanas diena.
ceturtdiena, 2011. gada 17. marts
ceturtdiena, 2011. gada 10. marts
Savīsim astes, mīļie!
10.03.2011.
Ceturtdiena.
The selfish blood runs through my vains
I gave up everything for fame
I am the life that you adore
I feed the rich and fuck the poor.
Un mēs esam mazas čūskas.
Čūskas strūklakā.
Apēdušas visus āpšus.
Čūskas debesīs, kur mākoņi.
Aprijušas visus kraukļus.
Čūskas stepju dzeltenās smiltīs.
Nokodušas visas lauvas.
Čūskas purva zaļumā.
Viena otru lēnāk kožam.
Es dievinu šo torni.
Es dievinu krāsu.
Dievinu zvēru.
Dievinu skolu
Un dievinu bērnus.
Cik daudz
gan es dievinu
nebūdama
ticīgajos!
S-s-s-s-s-s.
Slīdenis.
Ceturtdiena.
The selfish blood runs through my vains
I gave up everything for fame
I am the life that you adore
I feed the rich and fuck the poor.
Un mēs esam mazas čūskas.
Čūskas strūklakā.
Apēdušas visus āpšus.
Čūskas debesīs, kur mākoņi.
Aprijušas visus kraukļus.
Čūskas stepju dzeltenās smiltīs.
Nokodušas visas lauvas.
Čūskas purva zaļumā.
Viena otru lēnāk kožam.
Es dievinu šo torni.
Es dievinu krāsu.
Dievinu zvēru.
Dievinu skolu
Un dievinu bērnus.
Cik daudz
gan es dievinu
nebūdama
ticīgajos!
S-s-s-s-s-s.
Slīdenis.
Aitas.
Happiness, hit her like a train on a track.
10.03.2011.
Ceturtdiena.
Aitas.
Visur.
Tikai.
Aitas.
Mē-ē.
Jā.
Tieši
Tā.
Ceturtdiena.
Aitas.
Visur.
Tikai.
Aitas.
Mē-ē.
Jā.
Tieši
Tā.
Aitas manā dienas grāmatā.
Aitas domās, aitas mē-ē.
Aitas. Un Kaspars šodien ir šašliks.
Jo viņš bija slikts auns.
Jo viņš nav māsa aita.
A-a-aita mē-ē.
Krāsosim karogus.
Abus divus, pie velna.
Abus krāsosim baltus.
Ievilksim aitu kontūras
Un krāsosim baltus.
Piesiesim pie bambusa zariem
Un mums būs karogs.
Ar aitu.
Dzīvosim zem melnbaltā.
Zem aitas dzīvosim.
Priecāsimies, dziedāsim.
Dejosim.
Daudz mēs darīsim.
Sociopātiski.
Nervi zudīs, neatjaunosies.
Mums būs mē-ē.
Un mums aita Šons.
Bet čušš, to jau neviens nezina.
To zinām tikai mēs,
Māsas aitas.
Un auni. Jā, vēl auni.
Nav vairs melleņu garšas,
Nav kazeņu, nav zemeņu.
Nav pat aveņu un jāņogu ievārījuma.
Es nezinu, varbūt dziļi dziļi...
Nē.
Tagad es tos saukšu savādāk,
Vai zini, tu, kur mājo aitas?
Tie tagad būs zaļi stiebri,
Mazi dzieti pret debesīm,
Zaļi un nepaklausīgi bērni.
Aita žļambā tā pat
kā vakar ēda govs.
Un tam visam pieklustot, es gribu teikt,
Ka šodien ir diena pirms rītdienas.
Un tas, galu galā, nemaz nav tik slikti.
Aitas domās, aitas mē-ē.
Aitas. Un Kaspars šodien ir šašliks.
Jo viņš bija slikts auns.
Jo viņš nav māsa aita.
A-a-aita mē-ē.
Krāsosim karogus.
Abus divus, pie velna.
Abus krāsosim baltus.
Ievilksim aitu kontūras
Un krāsosim baltus.
Piesiesim pie bambusa zariem
Un mums būs karogs.
Ar aitu.
Dzīvosim zem melnbaltā.
Zem aitas dzīvosim.
Priecāsimies, dziedāsim.
Dejosim.
Daudz mēs darīsim.
Sociopātiski.
Nervi zudīs, neatjaunosies.
Mums būs mē-ē.
Un mums aita Šons.
Bet čušš, to jau neviens nezina.
To zinām tikai mēs,
Māsas aitas.
Un auni. Jā, vēl auni.
Nav vairs melleņu garšas,
Nav kazeņu, nav zemeņu.
Nav pat aveņu un jāņogu ievārījuma.
Es nezinu, varbūt dziļi dziļi...
Nē.
Tagad es tos saukšu savādāk,
Vai zini, tu, kur mājo aitas?
Tie tagad būs zaļi stiebri,
Mazi dzieti pret debesīm,
Zaļi un nepaklausīgi bērni.
Aita žļambā tā pat
kā vakar ēda govs.
Un tam visam pieklustot, es gribu teikt,
Ka šodien ir diena pirms rītdienas.
Un tas, galu galā, nemaz nav tik slikti.
trešdiena, 2011. gada 9. marts
Māsa feja.
09.03.2011.
Trešdiena.
Trešdiena.
Un tas patiesi ir kā ogas rūgtas.
Tās ir ogas no labākiem laikiem.
Tās ir ogas no nākotnes un,
Varbūt, es tās izgaršoju nesen.
Ogas būs vārdi,
Un tagad man kabatās
Guļ mazs un svēts
Solījums.
Tās ogas būs melodija
Un ogas būs vijolīšu smiekli,
Kā arī kazeņu skūpsti
Vasarās un citās dienās.
Aplīši un resni trijstūri,
Tādi būs mani ogulāji,
Manas ogas ir vārdi -
Lai nāk kāds salasīt!
Ogas un govs trijos slāņos
Jau atkal ieslodzīta stāv.
Nemaz neguļ,
Atkal ēd, žļambā, neguļ.
***
Jā, ogas ir vārdi.
Un Feja nemaz nav feja.
Bet Manta reiz teica, ka es
Esmu māsa feja,
Un tad, klāt ar mazāks par trīs,
Viņa pierādīja, ka fejas var būt māsas.
Nu tad, mana māsa, esam fejas.
Tās ir ogas no labākiem laikiem.
Tās ir ogas no nākotnes un,
Varbūt, es tās izgaršoju nesen.
Ogas būs vārdi,
Un tagad man kabatās
Guļ mazs un svēts
Solījums.
Tās ogas būs melodija
Un ogas būs vijolīšu smiekli,
Kā arī kazeņu skūpsti
Vasarās un citās dienās.
Aplīši un resni trijstūri,
Tādi būs mani ogulāji,
Manas ogas ir vārdi -
Lai nāk kāds salasīt!
Ogas un govs trijos slāņos
Jau atkal ieslodzīta stāv.
Nemaz neguļ,
Atkal ēd, žļambā, neguļ.
***
Jā, ogas ir vārdi.
Un Feja nemaz nav feja.
Bet Manta reiz teica, ka es
Esmu māsa feja,
Un tad, klāt ar mazāks par trīs,
Viņa pierādīja, ka fejas var būt māsas.
Nu tad, mana māsa, esam fejas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)